LV
RU
Paaugstināta sirdsdarbība, sasvīdušas plaukstas, taurentiņi vēderā vai pat slikta dūša – iespējams, esat pamanījuši šīs vai citas ķermeņa sajūtas, ko izjūtat, kad jums kāds ļoti patīk vai kuru jūs ļoti mīlat. Zinātniekiem ir izskaidrojums. Tas ir saistīts ar ķīmiju, ko mēs izjūtam ar otru cilvēku. Šī ķīmija rodas smadzenēs dažādu hormonu izmaiņu rezultātā. Un kuri hormoni ir atbildīgi par mūsu ķermeņa reakcijām? Kā tie mainās, kad mēs izjūtam kaisli, un kā tie mainās, kad izjūtam mīlestību? Un kādas ķermeņa sajūtas tie izraisa?
Visnepatīkamākās sajūtas – attiecību sākumā
2005. gadā ASV Indiānas universitātes antropoloģe Helēna Fišere (Helena Fisher) veica pētījumu, izmantojot magnētiskās rezonanses metodi, kurā tika pētītas 2500 studentu smadzenes. Pētījumā iesaistītie jaunieši aplūkoja pazīstamu cilvēku fotogrāfijas. Kad viņi redzēja kādreiz mīlētu cilvēku fotogrāfijas, aktivizējās smadzeņu zona, kurā dominē dopamīns – hormons, kas atbild par labsajūtu. Turpmākie pētījumi papildināja Fišeres secinājumus, atklājot, ka par mīlestību un kaisli atbildīgās smadzeņu daļas ir cieši saistītas ar mūsu primitīvajām vēlmēm – pēc baudas, seksa, ēdiena un pat psihotropām vielām.
Kad sākam izjust romantiskas jūtas pret kādu citu, izdalās ne tikai dopamīns, bet arī oksitocīns, tā sauktais mīlestības hormons. Tas parasti izdalās seksa laikā vai tad, kad mūsu kaila āda pieskaras otra cilvēka ādai. Šis hormons padziļina saikni starp cilvēkiem un stiprina pieķeršanos – īpaši pēc seksa. Tāpēc libido ir visaugstākais attiecību sākumā.
Tomēr hormoni ne tikai maina mūsu uzvedību, bet arī nosaka dažādas organisma reakcijas. Zinātnieki uzskata, ka tad, kad mēs iemīlamies, hormoni pārpludina mūsu smadzenes un izraisa ķīmisku reakciju. Rezultātā mēs varam izjust visdažādākās sajūtas – paātrinātu sirdsdarbību, sviedrainas plaukstas, “karstas” lūpas, kaisles uzplūdus vai trauksmi. Ar to ir cieši saistīts trauksmes hormons kortizols, kas strauji pieaug kaislīgu attiecību sākumā. Šajā laikā organismā samazinās arī serotonīna līmenis, kas var izraisīt spēcīgu trauksmi par dažādām briesmām, t. i., bailēm tikt ievainotam, par nezināmo utt. Tas arī būtiski veicina jau minētās ķermeniskās sajūtas.
Iemīlēšanās – atkarība?
Ne velti sākumā minējām, ka mūsu smadzenes uz kaisli un mīlestību reaģē līdzīgi kā uz psihotropo vielu lietošanu. Saskaņā ar 2010. gadā Rutgersa universitātē Ņūdžersijā, ASV, veikto pētījumu kaislīga iemīlēšanās rada līdzīgas sajūtas kā narkotiku lietošana. Pēc pētnieku domām, tā mums rada eiforijas sajūtu – tādu pašu sajūtu, kādu izjūt narkotisko vielu lietotāji. Eiforiju, ko cilvēki izjūt, izraisa ķīmiska reakcija smadzenēs, ko izraisa hormoni oksitocīns, vazopresīns un adrenalīns. Tā rezultātā cilvēki bieži apraksta iemīlēšanos kā “aklu”, “visaptverošu”, jo cilvēks neredz neko citu, izņemot savu jauno partneri.
Tāpēc nav pārsteidzoši, ka organisms uz iemīlēšanos reaģē līdzīgi kā uz narkotikām – acu zīlītes paplašinās, kad skatāmies uz iemīlēto cilvēku, jo hormoni stimulē nervu sistēmu.
Cilvēkiem, kuri ir kaislīgi iemīlējušies, var pat parādīties slikta dūša – tas ir tāpēc, ka trauksmes hormons kortizols sāk sašaurināt vēdera asinsvadus. Šī nepatīkamā sajūta parasti izzūd, kad sākam justies ērtāk un drošāk kopā ar savu otro pusīti – pēc sākotnējās kaisles fāzes. Tomēr to joprojām var atkal sajust svarīgos pāra dzīves brīžos – piemēram, kāzu laikā. Kortizola izraisītais diskomforts kuņģī var novest pie tā, ka līgava vai līgavainis kāzu laikā neieliek mutē ne kumosu.
Cilvēki, kuri vismaz reizi dzīvē ir iemīlējušies, labi zina, ka jauns jūtu uzplūds var traucēt arī miegu. Emociju eiforija liek mums justies enerģiskiem un pozitīvi noskaņotiem ne tikai no rīta, bet arī naktī, tāpēc var būt grūti aizmigt. Un otrādi – miegu var traucēt trauksme, ko izjūtam, domājot par nākotni ar kādu citu.
Nav nejaušība, ka sajūtas pēc šķiršanās no partnera – īpaši kaislīgākajā fāzē – var būt līdzīgas abstinences fāzei pēc psihotropo vielu lietošanas pārtraukšanas. Personu var mocīt fiziskas sāpes un apsēstība ar zaudēto personu. Viņam vai viņai bieži var arī pazust apetīte, samazināties svars vai pastiprināties trauksme.
Tomēr ne visas sajūtas, ko izraisa iemīlēšanās, ir negatīvas. Daži zinātnieki uzskata, ka mīlestība var pat dot jums superspējas, pateicoties oksitocīna līmeņa palielinājumam asinīs. Tas, protams, nenozīmē, ka jūs sāksiet lidot vai lasīt domas, taču ir zinātniski pētījumi, kas liecina, ka iemīlēšanās rezultātā paaugstināts oksitocīna līmenis organismā palielina sāpju toleranci.
Īstā mīlestība uzlabo veselību
Ilgtermiņa, mērenai mīlestībai, no otras puses, ir raksturīgas pavisam citas ķīmiskās reakcijas. Ilgtermiņa attiecībās augsto dopamīna un adrenalīna līmeni smadzenēs – hormonus, kas liek mums sajust tauriņus vēderā, – aizstāj oksitocīns, kas ir svarīgs ne tikai mūsu seksuālajai dzīvei. Šim hormonam ir svarīga loma arī pāra spēcīgajā saiknē un drošības sajūtā. Oksitocīnu palīdz radīt arī hormona vazopresīna pieaugums organismā. Tam ir svarīga loma grūtniecības, zīdīšanas, saiknes veidošanā ar bērnu, un tas ir saistīts ar ilgstošām attiecībām – tas ir tas, kas liek mums censties pēc sava partnera. Tieši oksitocīna un vazopresīna mijiedarbība ir tā, kas galu galā augsto eiforijas, kaisles un trauksmes līmeni aizstāj ar mieru, pieķeršanos un uzticību, un mīlestība šķietami “nomierinās”.
To jūt arī mūsu ķermenis. Zinātnieki uzskata, ka vīriešiem laimīgās ilgtermiņa attiecībās vai laulībā pēc 25 gadu vecuma ir stiprāki kauli. Un tas vēl nav viss – normalizējušies hormoni nozīmē, ka ilgstošās attiecībās pāri izjūt mazāk stresa, labāk guļ, viņiem ir spēcīgāka imūnsistēma, mazāk sāpju, retāk cieš no depresijas, efektīvāk risina problēmas un pat dzīvo ilgāk.
