Viss par seksuālajām orientācijām: kā “netradicionālās” orientācijas beidzot kļuva par normu un ar ko tās atšķiras?

Mūsdienās seksuālā orientācija tiek uztverta daudz plašāk – tā nav tikai “geji” un “lesbietes”, bet gan visdažādāko identitāšu un attiecību pieredžu spektrs. Un, lai gan pavisam nesen dažas orientācijas tika dēvētas par netradicionālām, šodien tās tiek atzītas par cilvēku daudzveidības daļu. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā tās atšķiras un kādas īpašības tām piemīt.

Kas ir seksuālā orientācija?

Seksuālā orientācija raksturo to, kas mūs piesaista: seksuāli, emocionāli, rada romantiskas jūtas. Lai gan agrāk šis termins tika saistīts galvenokārt ar fizisku pievilcību, šodien tā izpratne ir daudz plašāka, aptverot plašu jūtu spektru: no romantiskas pievilcības un vēlmes skūpstīties līdz dzimumattiecībām vai savstarpējām saistībām.

Mūsdienās seksuālā orientācija tiek uztverta dažādi. Daži cilvēki var izjust tikai seksuālu pievilcību, citi – tikai emocionālu pievilcību, bet vēl citi – abas. Daži cilvēki nejūt nekādu iekāri. Papildus seksam ar pretējā vai tā paša dzimuma personu pievilkšanās var izpausties dažādos veidos: kā roku turēšana, skūpsti un citi neseksuāli fiziski pieskārieni, emocionāls atbalsts vai saistības vienam pret otru utt.

Svarīgi ir arī saprast, ka seksuālā orientācija nav nemainīga. Tomēr tas nenozīmē, ka seksuālo orientāciju var “iegūt” vai “iemācīties”, kā to bieži vien uzskata LGBTQ+ kopienai naidīgi noskaņoti cilvēki. Seksuālā orientācija var mainīties, vairāk iepazīstot sevi un pētot savu seksualitāti, taču tas nenozīmē, ka to var mainīt piespiedu kārtā – iespējams, ka cilvēks vienmēr ir bijis tāds vai citāds, tikai nav to apzinājies. Dažiem cilvēkiem seksuālā orientācija mainās dzīves laikā, savukārt citi nemaz nevēlas uzlikt birku tam, kas viņus piesaista. Tāpēc, runājot par seksuālo orientāciju, ir svarīgi apspriest seksuālās orientācijas spektru.

Kādas ir seksuālās orientācijas?

Mūsdienās seksuālās orientācijas spektrs ir ievērojami plašāks nekā populārais iedalījums homoseksuālos un heteroseksuālos. Lai palīdzētu vieglāk izprast seksuālo orientāciju daudzveidību un to atšķirības, mēs apspriedīsim populārākos variantus un tiem raksturīgās īpašības.

Heteroseksuāļi. Tie ir cilvēki, kurus seksuāli, romantiski un emocionāli piesaista pretējais dzimums.

Homoseksuāļi. Viņi tiek iedalīti arī geju un lesbiešu kategorijā. Pats termins apzīmē cilvēkus, kurus piesaista viena dzimuma cilvēki.

Biseksuāļi. Šos cilvēkus emocionāli, seksuāli un romantiski piesaista abi dzimumi. Šī orientācija ir daudz retāk sastopama nekā heteroseksuālā vai homoseksuālā. Interesanti, ka biseksuāli cilvēki nav vienlīdz piesaistīti vienam vai otram dzimumam. Viņus var vairāk piesaistīt vai nu vīrieši, vai sievietes. Tomēr pievilkšanās intensitāte dažādos dzīves posmos var mainīties. Piemēram, biseksuālu cilvēku vienā dzīves posmā var vairāk piesaistīt vīrieši, bet citā – sievietes.

Aseksuāļi. Tie ir cilvēki, kuri izjūt nelielu vai nekādu seksuālo pievilcību pret citiem cilvēkiem. Aseksualitātei nav nekāda sakara ar seksuālo atturību vai celibātu, ko cilvēki ievēro savu reliģisko, politisko vai ideoloģisko uzskatu dēļ. Tomēr tas nenozīmē, ka aseksuālisti nav ieinteresēti attiecībās ar citiem cilvēkiem. Bieži vien viņi vēlas veidot emocionālu saikni un pat dibināt ģimenes. Daži aseksuāļi nodarbojas arī ar seksu.

Aromantiķi. Šie cilvēki nejūt romantisku pievilkšanu pret citiem cilvēkiem. Tomēr viņiem var izveidoties seksuāla vai emocionāla saikne. Daži aromantiķi ir arī aseksuāli, taču šīm orientācijām nav tiešas saistības.

Demiseksuāļi. Tie ir cilvēki, kurus seksuāli piesaista tikai cilvēki, ar kuriem viņiem ir dziļa emocionāla saikne. Būt demiseksuālam nedefinē to, pret kāda dzimuma pārstāvjiem ir pievilcība – viņi var identificēties kā heteroseksuāli, geji, lesbietes vai citādi. Bieži vien demiseksuāļi sākotnēji nejūt nekādu pievilcību pret citu cilvēku, līdz brīdim, kad viņi viņu labi iepazīst un jūtas viņam tuvi.

Panseksuāļi. Šiem cilvēkiem nav pievilcīgs dzimums vai dzimuma identitāte, bet gan pati persona. Viņus var piesaistīt vīrieši, sievietes, dzimumam neatbilstoši cilvēki vai transseksuāļi.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka tā ir tikai neliela daļa no kopējā pastāvošo seksuālo orientāciju skaita. To ir daudz vairāk. Piemēram, ir sapioseksuāļi, kurus piesaista nevis cilvēka dzimums, bet gan viņa prāts un intelekts, vai biromantiķi, kuri izjūt romantisku vai emocionālu pievilcību pret abiem dzimumiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav seksuāla pievilcība. Tāpēc, lai labāk izprastu seksuālās orientācijas spektru, ir vērts iepazīties ar to pilnu sarakstu.

Vai seksuālā orientācija un dzimumidentitāte ir tas pats?

Lai gan seksuālā orientācija un dzimuma identitāte bieži tiek lietotas kā sinonīmi un apspriestas kopā, tās tomēr ir divas atšķirīgas lietas, kas raksturo dažādas cilvēka identitātes daļas. Lai palīdzētu izvairīties no neskaidrībām un labāk saprast, kāpēc tas nav viens un tas pats, mēs apspriedīsim šos jēdzienus.

Tātad tā nav viena un tā pati lieta – tās ir divas dažādas personības daļas. Bērni sāk saprast savu dzimumu aptuveni 3-5 gadu vecumā. Bet cilvēki sāk saprast savu seksuālo orientāciju, kad viņi nobriest.

Vēl viena būtiska atšķirība ir tā, ka dzimuma identifikācija raksturo to, par ko cilvēks domā, ka viņš vai viņa ir – sieviete, vīrietis vai, iespējams, neviens no abiem. Personas seksuālā orientācija raksturo to, kas viņu piesaista emocionāli, seksuāli vai romantiski.