Seksuālā pratība: kas mums par to būtu jāzina?

Seksuālā pratība ietver spēju bez kauna un stereotipiem pieņemt savu seksualitāti, nepadoties ārējam spiedienam un apzināties savu seksuālo identitāti. Šajā rakstā uzzināsiet, kas ir seksuālā pratība, kāpēc ir svarīgi apzināties savas vajadzības un kā tās kopā ar robežām ietekmē intīmās dzīves kvalitāti. Apspriedīsim arī to, kas ierobežo sevis izzināšanas iespējas.

Kas ir seksualitāte?

Seksualitāte ietver to, kas piesaista fiziski, seksuāli, kā arī emocionāli, kā cilvēks uztver savas vēlmes. Seksualitāte var izpausties ļoti dažādi: sākot no pievilcības pret pretējo dzimumu līdz pilnīgai pievilcības neesamībai. Šeit apvienojas arī plašs orientāciju, seksuālo vajadzību un uzvedības spektrs. Seksuālā identitāte ir ļoti plašs spektrs, kas ietver homoseksuālu, aseksuālu, aromantisku, biseksuālu, heteroseksuālu, panseksuālu un citas orientācijas.

Tomēr seksuālā pratība būtu jācenšas veicināt ne tikai cilvēkiem ar netradicionālu orientāciju, bet arī heteroseksuāliem cilvēkiem. Seksualitāte ietver daudzas citas lietas, piemēram, to, kas mums patīk gultā un kas nepavisam nepatīk, mūsu fetišus, seksuālās tieksmes un citas intīmas lietas. Īsāk sakot, seksualitāte ietver ne tikai seksuālo orientāciju, bet arī identitāti un seksuālo uzvedību.

Seksologi uzsver, ka nepastāv “slikta” vai “laba” seksualitāte – tas ir vienkārši apzīmējums tam, kas mums patīk un kas mūs piesaista. Un šāds apzīmējums var novest ne tikai pie kauna vai savu vajadzību apspiešanas, bet arī pie dažādām emocionālām un psiholoģiskām problēmām.

Kāpēc seksuālā pratība – svarīga?

Seksuālā pašapziņa palīdz labāk iepazīt un saprast sevi, apzināties savas vajadzības un kopīgi veidot kvalitatīvākas attiecības, kurās par intimitāti var runāt pilnīgi brīvi. Pārim tas ir ļoti svarīgi, jo palīdz apzināties savas, partnera vai partneres vēlmes, stiprina pašapziņu, ļauj atbrīvoties no iekšējiem šķēršļiem un baudīt pilnvērtīgu seksualitāti.

Eksperti uzskata, ka tikai pilnībā apzinoties savas seksuālās vajadzības, mēs varam veidot laimīgas un veselīgas attiecības – tikai tā mēs vislabāk pazīstam sevi un varam skaidri paust savas vajadzības partnerim. Izpētot savu seksualitāti, mēs varam labāk izprast, kāpēc mums patīk, piemēram, lomu spēles, kāpēc mums ir tāds vai citāds fetišs utt. Un, to izprotot, mēs varam pamazām atbrīvoties, skaidri noteikt savas vajadzības un baudīt seksuālo dzīvi tādu, kādu vēlamies.

To nav viegli panākt – tas prasa rūpīgu visu mūsu attiecību analīzi, izpratni par to, kādas kļūdas mēs pieļaujam, kāpēc tās pieļaujam, kādas ir mūsu stiprās un vājās puses. Analizējot savas attiecības ar partneriem, ir ļoti svarīgi neizlaist intimitāti un padomāt par to, kāda ir bijusi jūsu līdzšinējā seksuālā dzīve – kas jums patika, kas nepatika, kā pietrūka, ko jūs vēlējāties. Nebaidieties ieskatīties dziļāk – jums ir jādomā pat par savām slēptākajām vēlmēm, jo tās var atklāt daļu no jūsu seksualitātes.

Seksuālo pratību bieži kavē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir vide, kurā mēs uzaugām. Ja, piemēram, esat uzaudzis ģimenē, kurā sekss bija tabu, tagad varat kaunēties pat par to, ka vēlaties nodarboties ar seksu, nemaz nerunājot par kaunu, kas rodas, mēģinot paziņot, ko vēlaties no sava partnera dzimumakta laikā. Tāpēc, pētot savu seksualitāti, jums ir jādod sev atļauja par to domāt, jāizmet no galvas visi stereotipi, jābūt iecietīgam un saprotošam. Svarīgi ir arī apzināties, ka seksualitāte mainās ar katrām attiecībām un pieredzi, jo jūs paši pastāvīgi maināties un augat.

Pilnīga savas seksualitātes apzināšanās ir svarīga visu orientāciju cilvēkiem. Tomēr garīgās veselības speciālisti uzsver, ka seksuālā pratība ir īpaši svarīga LGBTQ+ kopienas cilvēkiem. Pēc viņu teiktā, ilgstoša savas patiesās seksuālās orientācijas un vajadzību apspiešana var izraisīt virkni psiholoģisku problēmu, piemēram, izolāciju, zemu pašvērtējumu un pat domas par pašnāvību.

Kā sasniegt seksuālo pratību?

Seksuālās identitātes apzināšanās sākas vispirms ar attiecībām pret sevi: godīgām un pilnīgi atklātām. Tas prasa attālināties no apkārtējā vidē dominējošajiem uzskatiem, ierobežojumiem, stereotipiem, kā arī no iekšējiem “vajadzētu” vai “nevajadzētu”. Lai labāk izprastu savu seksualitāti, uzdodiet sev mērķtiecīgus jautājumus, reflektējiet, izpētiet savas jūtas un vajadzības bez jebkādas bailes vai kauna.

Tomēr uzsākt sarunu ar sevi nav viegli, īpaši, ja nezināt, ar ko sākt. Tāpēc psihologi dalās ar vienkāršiem jautājumiem, kas var palīdzēt jums sasniegt seksuālo pratību.

“Kādēļ es nodarbojos ar seksu?” – šis vienkāršais jautājums, pēc ekspertu domām, var sniegt mums daudz atbilžu. Tas var palīdzēt mums saprast, kādēļ mēs vispār nodarbojamies ar seksu, kādi ir mūsu motīvi – varbūt tas ir intīmās tuvības dēļ, vai varbūt vienkārši tāpēc, lai justos labāk par sevi. Eksperti motīvus iedala divos: spontānie un reflektīvie. Kad mīlamies pirmā iemesla dēļ, mūs virza akla kaisle vai uzbudinājums. Otrajā gadījumā mūs motivē saikne ar partneri. Parasti, jo patīkamāka seksuālā pieredze ar partneri, jo biežāk vēlamies mīlēties. Un otrādi, ja mēs dažreiz to darām nebūdami uzbudināti vai atbilstošā noskaņojumā, mīlēties gribam arvien retāk. Tāpēc, atbildot uz šo jautājumu, mēs varam saprast ne tikai to, kas mūs motivē, bet arī to, kas mūs no seksa attur.

“Kas mani uzbudina?” Lai sasniegtu seksuālo pratību, ir svarīgi saprast, kas mūs uzbudina un kā mēs jūtamies uzbudināti savā ķermenī. Tāpēc uzdodiet sev dažus papildu jautājumus: kādas sajūtas es jūtu, kad esmu uzbudināts? Vai es jūtos labi, kad esmu uzbudināts? Vai arī es izjūtu kaunu vai citas nepatīkamas sajūtas? Atcerieties arī to, ka uzbudinājums nav saistīts tikai ar ķermeņa sajūtām – padomājiet par savu psiholoģisko stāvokli tajā laikā. Pēc ekspertu domām, tikai izprotot, kā mēs jūtamies, kad esam uzbudināti, mēs varam saprast, kas mūs patiešām uzbudina. Viņi arī iesaka pievērst lielu uzmanību savām seksuālajām fantāzijām, kas var atklāt, kas mums ir nepieciešams vai kā pietrūkst mūsu intīmajā dzīvē.

“Kā es uzzināju par seksu?” Droši vien mēs visi atceramies neērtas sarunas ar vecākiem par mūsu turpmāko seksuālo dzīvi. Tās drīzāk varētu raksturot kā mēģinājumu parunāt, nevis patiešām noderīgas, atklātas sarunas. Tāpēc nav brīnums, ka pārāk zemais seksuālās izglītības līmenis attur mūs no savas seksualitātes izpētes un ka pats sekss ir apvīts ar “tabu” plīvuru. Tāpēc rūpīgi padomājiet par to, kā jūs uzzinājāt par seksu, ko jūs jutāt šīs sarunas laikā, kā un ko vecāki jums stāstīja par seksu, vai jums bija jautājumi, vai uz tiem tika sniegtas atbildes un, iespējams, vai bija daudz neatbildētu jautājumu. Ir ļoti svarīgi pārdomāt, kā jūtaties, domājot par šīm atmiņām – ja jūtat vilšanos, kaunu vai citas nepatīkamas sajūtas, varat veikt dažus vienkāršus vingrinājumus. Piemēram, uzrakstiet vēstuli savam jaunākajam “es”, kurā paskaidrojiet visu par seksu, ko toreiz nezinājāt, bet zināt tagad.

Jūs varat uzdot arī papildu jautājumus – kādas ir manas attiecības ar manu seksualitāti? Kā mana seksualitāte ir integrēta manā personībā? Vai es izjūtu kaunu, dusmas vai citas negatīvas emocijas saistībā ar savu seksualitāti? Psihologi uzskata, ka atbildes uz šiem jautājumiem var mūs tuvināt ne tikai seksuālajai pratībai vai patiesi kvalitatīvai seksuālajai dzīvei, bet arī labākām attiecībām ar sevi un savu partneri.