Prostitūta - darbs vai noziegums?

Pasaulē vecākā profesija, lielākais kauns, miesas pārdošana – šie un daudzi citi spēcīgāki epiteti tiek doti cilvēkiem, kas nodarbojas ar prostitūciju, pārsvarā sievietes. Iespējams, lielākais mīts, kas klīst par prostitūtām, ir uzskats, ka viņi visi ir cilvēku tirdzniecības upuri. Cilvēku tirdzniecība ir liela un sāpīga problēma, taču tai nav nekāda sakara ar brīvprātīgo prostitūciju.

 

Ne tikai mūsu valstī, bet arī visā pasaulē domas dalās jautājumā, vai prostitūciju vajadzētu dekriminalizēt vai legalizēt, šī tēma publiskajā telpā vienmēr saņem pretrunīgus viedokļus. Vieni uzskata, ka tas ir tāds pats darbs kā citi darbi, ja vien to izvēlas brīvprātīgi, citi prostitūtas sauc par padauzēm un sievietēm bez pašcieņas, kuras ir prostitūtas tikai tāpēc, ka citu darbu nespētu darīt. Jēdziens "prostitūcija" būtu jāsaista ar plašāku terminu "sex work" (latv. seksa darbs).

 

Vārdi "sex work" aptver plašu seksuālo darbību loku (tiešu un netiešu), pakalpojumus, izrādes vai produktus, par kuriem apmaiņā tiek saņemta atlīdzība. Būtisks nosacījums ir, ka gan darbiniekam, gan klientam jābūt pieaugušiem, garīgi nobriedušiem un spējīgiem pieņemt pārdomātus lēmumus. Nekādu piespiešanu nevar izrādīt ne no vienas, ne no otras puses. Pakalpojumu un darba veidi ir ļoti dažādi: prostitūcija, eskorta pakalpojumi, erotiskās masāžas, striptīzs, seks pa telefonu, pornogrāfisku filmu veidošana, darbs uz kameru internetā (angl. cam work).

 

Termins "sex work" valodā ienāca salīdzinoši nesen. To izstrādāja nozares darbinieku tiesību aktīviste, prostitūta, māksliniece Carol Leigh (par to varat uzzināt vairāk šajā intervijā) konferencē "Sievietes pret vardarbību pornogrāfijā un plašsaziņas līdzekļos", kas notika ASV 1978. gadā.

 

Agrāk nozares definēšanai izmantotā terminoloģija bija "sex use industry" (latv. seksa izmantošanas nozare). Šāds vārdu savienojums objektivizēja darbiniekus, mazināja pakalpojumu sniedzēju spējas organizēt savu darbu, koncentrējoties uz darbības vārdu “patērēt”, nevis uz darba aspektu. Carol Leigh piedāvāja terminu "sex work industry", sāka to lietot savos šovos, un 1984. gadā tas pirmo reizi tika publicēts rakstiskā avotā.

 

Prostitūtu situācija pasaulē ir ļoti dažāda – dažās valstīs šis darbs ir pilnībā legāls, citās ir noteikti vecuma ierobežojumi, bet daudzās valstīs prostitūcija tiek uzskatīta par noziegumu un tiek kriminalizēta. Šeit ir visu pasaules valstu saraksts ar detalizētu informāciju par to, kādi likumi attiecas uz cilvēkiem, kas nodarbojas ar prostitūciju.

 

Prostitūcija ir nelikumīga lielākajā daļā Āfrikas valstu, taču dažās valstīs, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Zambijā vai Alžīrijā, darbs ir likumīgs, bet organizētas darbības, piemēram, bordeļi, ir nelikumīgas.

 

Mūsdienās prostitūtas ASV var legāli strādāt tikai vienā štatā – Nevadā. Šajā štatā ir aptuveni 20 legāli strādājoši bordeļi, no kuriem vienā atrodas ASV veiksmīgākā seksa darba nozares pārstāve Alice Little. Šajā intervijā viņa stāsta par savu pieredzi darbā, savu ikdienu un saviem klientiem.

 

Interesanti, ka Japānā prostitūcija ir likumīga, izņemot heteroseksuālas, vaginālas darbības, tāpēc šajā valstī ir ierasts redzēt ļoti detalizētus sludinājumus par to, kādus pakalpojumus prostitūta sniedz.
 

Salīdzinot ar citiem kontinentiem, prostitūcijas likumi Eiropā atšķiras visvairāk. Vairākas valstis (Francija, Norvēģija, Zviedrija, Īrija, Islande) ievēro "Ziemeļvalstu modeli", kura būtība ir sodīt klientus, bet ne pakalpojumu sniedzējus. Šāda sistēma aizsargā prostitūtas, kuras citās valstīs parasti tiek uzskatītas par vainīgām daudz biežāk nekā viņu klienti.

 

Cits modelis, ko izmanto lielākā daļa valstu (Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Itālija, Spānija u.c.) ir tāds, ka prostitūcija ir legāla, bet ar to saistītās komerciālās organizētās darbības, piemēram, bordeļi vai eskorta aģentūras, ir nelikumīgas. Šī likuma piemērošana palielina iespēju samazināt cilvēku tirdzniecību.

 

Prostitūcija ir pilnībā nelikumīga Krievijā, Baltkrievijā, Horvātijā, Albānijā, Melnkalnē un Lietuvā. Lai gan teorētiski Lietuvā būtu jāsoda gan pakalpojumu pircēji, gan pārdevēji, prostitūtas tiek sodītas daudz biežāk, tāpēc jau gadiem izskan priekšlikumi Lietuvā šo darbību dekriminalizēt.

 

Uztverot prostitūciju kā jebkuru citu darbu un lai nodrošinātu lielāku sociālo drošību darbiniekiem, valstīm visā pasaulē būtu jāpārtrauc šīs darbības kriminalizācija. Ir divi veidi, kā to izdarīt – prostitūcijas legalizācija vai dekriminalizācija. "Business Insider" atšķirību starp šiem jēdzieniem rakstā labi izskaidro seksa darba nozares pārstāve, kura pati strādā par prostitūtu.

 

Šie divi termini atšķiras ar to, ka legalizētā darbība vairs nav sodāma, bet to var veikt tikai pamatojoties uz noteiktiem valsts tieši regulētiem tiesību aktiem, kas var ietvert daudzus faktorus (reklāma, teritoriālie ierobežojumi, obligātas seksuāli transmisīvo slimību pārbaudes, licences utt.), legalizētā prostitūcija tiek regulēta stingrāk nekā citas tirdzniecības jomas.

 

Arī dekriminalizētā prostitūcija netiek sodīta, pret to izturas kā pret jebkuru citu darbību, valsts nodrošina strādājošajiem visas sociālās garantijas un aizsardzību. Šo modeli darbinieki uzskata par piemērotāku.

 

Legalizējot vai dekriminalizējot prostitūciju, darbiniekiem nebūtu jāslēpjas, viņiem varētu būt lielāka izvēles brīvība darbā un viņi varētu justies drošāk mūsu sabiedrībā. Vienlaikus tiesībsargājošās iestādes varētu pievērsties lielākajai problēmai – cilvēku tirdzniecībai, kas, visticamāk, kļūs pamanāmāka un vieglāk kontrolējama, pateicoties lielākai caurskatāmībai.

 

Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama visā pasaulē ir pazīstama ne tikai ar legālo marihuānu, bet arī ar slaveno kvartālu, kurā legāli strādā daudzas prostitūtas no visas pasaules. Pilsētas tīmekļa vietnē "Things to do in Amsterdam" teikts, ka rajona vēsture aizsākās 16. gadsimtā, kad katoļu varu gāza protestanti. Rajons tika pārveidots, un parādījās nakts izklaides jūrniekiem un ceļotājiem. Tolaik Amsterdamas osta bija viens no nozīmīgākajiem tirdzniecības centriem Eiropā.

 

Holandiešiem šis kvartāls ir pazīstams kā "De Wallen". Sarkano lukturu iela ir īpaša ar to, ka tur sievietes stāv aiz logiem un visi viņas var redzēt, pārējā pasaulē prostitūciju tā parasti neafišē. Tūristus piesaista dzīvie seksa šovi, daudzi striptīza klubi un neparastā rajona vide.

 

Emuārā "Tours in Amsterdam" ir visinteresantākie fakti par šo rajonu:

 

• "De Wallen" nodarbina aptuveni 375 prostitūtas;

• Minimālais vecums, kurā meitene var iegūt darbu – 21 gads;

• Rajonā ir aptuveni 225 logi, kur sievietes stāv, gaidot klientus;

• Zilā gaisma logos nozīmē, ka tur strādā transpersonas;

• Logu noma maksā no 80 līdz 180 eiro;

• Zemākā pakalpojuma cena – 50 eiro par 15-20 minūtēm;

• Visiem "logu bordeļiem" ir apsardze;

• Prostitūtas bieži nepieņem klientus, ja viņi viņām nepatīk;

• Rajonā ir 50 policijas kameras;

• Rajona ielās aizliegts lietot alkoholu;

• Teritorijā pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 4000 pilsētas iedzīvotāju;

• Pornogrāfijas kinoteātris ir uzbūvēts pavisam netālu no bērnudārza.

 

Rakstniece Sonia Purnell savā grāmatā "A Woman of No Importance" (2019) min ļoti interesantu faktu: kad 1940. gadā nacisti iebruka Francijā, viena no Lionas aktīvākajām pretošanās cīnītājām Germaine Guérin, kura bija viena no pilsētas populārāko bordeļu īpašniece, īstenoja slepenu pretošanos pret vācu virsniekiem. Germaine sadarbojās ar pilsētas ginekologu un ievērojamo spiegu Virginia Hall.

 

Ginekologs Dr. Jean Rousset, kurš ārstēja prostitūtas, viltoja sertifikātus tām meitenēm, kurām bija seksuāli transmisīvās slimības, izliekoties, ka viņas ir veselas. Virsnieki, kuri apmeklēja bordeli, aizgāja ne tikai izklaidējoties, bet arī inficējušies ar sifilisu vai gonoreju.

 

Vairākas ēkas telpas tika izmantotas ebreju vai īpašo kara aģentu slēpšanai. Germaine ne tikai nodrošināja viņiem pajumti, bet arī nodrošināja viņiem pārtiku, apģērbu un viltotus dokumentus, kas nozīmēja, ka viņu dzīvības tika izglābtas un viņi varēja aizbēgt.

 

Ne tikai tas, ka bordelī strādājošās meitenes apreibināja virsniekus ar narkotikām. No nacistiem, kuru mēles bija atraisītas no apreibinošām vielām, gulēšanas laikā viņas savāca svarīgu informāciju un nozaga dokumentus.

 

Diemžēl Germaine vēlāk tika sagūstīts un nosūtīts uz koncentrācijas nometni, taču izdzīvoja! Lai gan nav saglabājušies citi skaidri fakti par viņu dzīvi, gan meitenes, kas strādāja bordelī, gan Germaine Guérin ir pelnījuši atzinību un atpazīstamību vēsturē par viņu drosmi un apņēmību pretoties režīmam