LV
RU
Daudziem cilvēkiem drag queen subkultūra ir tikai homoseksuāli vīrieši, kas pārģērbjas sieviešu drēbēs, nēsā milzīgas krāsainas parūkas un košu grimu. Tomēr tas ir tāpēc, ka cilvēki joprojām nezina šīs subkultūras dziļo vēsturi. Un tajā pašā laikā - kas to padara tik nozīmīgu.
Vīrieši jau kopš seniem laikiem pārģērbjas par sievietēm
Dažkārt drag queen subkultūru dēvē par “teatrālu dzimumu hiperbolu”. Šāda nosaukuma interpretācija labi atspoguļojas subkultūras pārstāvju apģērbā, grimā un frizūrās. Patiesībā pati teatralitāte, iespējams, slēpjas drag queens agrīnajā vēsturē. Jau senajā Grieķijā vīrieši aktieri bieži spēlēja sievietes un rotājās ar iespaidīgiem tērpiem un maskām.
Šī tradīcija turpinājās arī vēlākos gadsimtos. Renesanses laika Itālijā vīrieši teātrī pārģērbās par sievietēm, īpaši komēdiju žanrā. Pēc dažu vēsturnieku domām, drag queen subkultūru var izsekot arī 18. gadsimta japāņu kabuki teātrī, kur vīrieši bija ekskluzīva aktieru grupa, tāpēc pārģērbās par sievietēm. Ir arī piemēri 17. un 18. gadsimta Pekinas operā. Vīriešu krosdresingu popularizēja arī pats Viljams Šekspīrs, kad vīrieši, pārģērbjoties par sievietēm, dažkārt pārsteidza skatītājus, lugas beigās atklājot savu patieso dzimumu.
Tomēr daži vēsturnieki uzskata, ka īstais stāsts par drag queens sākās nedaudz vēlāk. Pēc viņu domām, subkultūras vēsture, visticamāk, aizsākās Viktorijas laikmeta Anglijā 19. gadsimtā, kad homoseksuāls teātra aktieris Tomass Ernests Boultons (Thomas Ernest Boulton) savu pārģērbšanos nosauca par drag. Tas tiek uzskatīts par pirmo šī termina pieminēšanu. Tomēr daži eksperti uzskata, ka aktieris ar to domāja nevis krosdresingu, bet gan vilkšanos, jo drag, tulkojumā no angļu valodas, nozīmē vilkt. Un viņš esot lietojis šo vārdu, lai apzīmētu aktieru apakšsvārkus, kas vilkās pa zemi.
Lai ko viņš arī domāja, vēsturnieki ir vienisprātis par vienu: 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā drag priekšnesumi kļuva ārkārtīgi populāri dažādās mūzikas zālēs un burleskas šovos. Vīrieši aktieri pārģērbās par sievietēm, pārspīlēdami savu sievišķību, lai smīdinātu skatītājus. Šajos priekšnesumos viņi dziedāja, dejoja un rādīja humoristiskus numurus. Šādā veidā krosdresinga kultūra kļuva par izklaides industrijas sastāvdaļu.
Sākotnēji šī subkultūra bija vispopulārākā ASV dzīvojošo spāņu un afroamerikāņu vidū. Viņi pat sāka organizēt dažādus krosdresinga konkursus. Daži vēstures avoti liecina, ka jau 19. gadsimta vidū Ņujorkas Hārlemas rajonā katru gadu tika rīkotas slepenas drag queen balles.
Šādu banketu rīkoja arī bijušais vergs Viljams Dorsijs Svans (William Dorsey Swann). Pirmā slepenā balle notika 1882. gadā. Starp citu, šis cilvēks tiek uzskatīts arī par pirmo drag queen, jo tieši tā viņš sevi identificēja. Viņa rīkotajās ballēs viesi tērpās iespaidīgās satīna kleitās, staigāja pa pjedestālu un dejoja.
Šīs balles iedvesmoja mūsdienu drag queen kultūru, un tās tiek rīkotas arī mūsdienās.
Drag queens subkultūra - uzlecoša zvaigzne LGBTQ+ kopienā
Gadsimtiem ilgi šī subkultūra ir ļāvusi LGBTQ+ cilvēkiem paust sevi un savu radošumu. Tā kā netradicionālā orientācija ilgu laiku ir bijusi nepieņemama, krosdresings ir ļāvis cilvēkiem atrast drošu vietu, kur vismaz nedaudz izpausties. Tomēr tā ir tikai daļa no šīs subkultūras nozīmes.
Jau apspriestās drag queen balles 20. gadsimtā Hārlemā, Ņujorkā, kļuva par patvērumu LGBTQ+ kopienai, kur viņi varēja neslēpties un brīvi izpausties. Savukārt 20. gadsimta 70. gados drag queen kultūra kļuva vēl nozīmīgāka. Drag queens kļuva par nozīmīgu LGBTQ+ tiesību kustības sastāvdaļu. Ņujorkā 1969. gadā LGBTQ+ kopiena rīkoja dažādas demonstrācijas. Tajās piedalījās drag queens, kas iestājās pret policijas apspiešanu un diskrimināciju. Šīs demonstrācijas bija LGBTQ+ tiesību kustības sākums, un tās pavēra daudzas durvis visiem LGBTQ+ kopienas locekļiem.
Taču drag queens ir ne tikai centušies pievērst uzmanību LGBTQ+ kopienas grūtajam stāvoklim un apspiestībai, valkājot košus tērpus, grimu vai piedaloties demonstrācijās. Astoņdesmitajos gados, kad ASV satricināja AIDS krīze, drag queens uzstājās un vāca naudu AIDS skartajiem pacientiem, palīdzot apmaksāt medicīniskos rēķinus daudziem cietušajiem. Tas bija īpaši svarīgi, jo AIDS krīze vēl vairāk saasināja naidu pret homoseksuāļiem, un šāda palīdzība bija būtiska. Tādējādi drag queens iesaistīšanās LGBTQ+ tiesību kustībā kļuva arī par pretošanās simbolu.
Savukārt drag queen Džoana Džeta Bleka (Joan Jett Blakk) 1992. gadā pat kandidēja uz ASV prezidenta amatu. Viņa nekandidēja, lai uzvarētu, bet gan lai pievērstu uzmanību neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp AIDS pacientiem, un izmantotu drag queen subkultūru labiem mērķiem.
Pēdējās desmitgadēs drag queens beidzot ir kļuvuši ne tikai par LGBTQ+ kvīru zvaigznēm, bet arī guvuši sabiedrības atzinību. To ir veicinājuši tādi televīzijas šovi kā “The RuPaul Show”, kas tika rādīts 90. gados, un “RuPaul's Drag Race”, kas tiek rādīts kopš 2009. gada. Šie šovi ir palīdzējuši plašākai auditorijai parādīt mākslinieku meistarību, radošumu, personīgos stāstus un grūtības. Pēdējā laikā drag queens arvien biežāk parādās filmās, mūzikas videoklipos un modes industrijas kampaņās, tādējādi nodrošinot viņiem vietu populārajā kultūrā. Vienlaikus viņi iedvesmo cilvēkus - pat tos, kas nav LGBTQ+ kopienas pārstāvji, - nebaidīties izpausties un būt par sevis pašiem. Šos šovus un drag queen pasākumus pēdējā laikā apmeklē ne tikai homoseksuāli un transseksuāli vīrieši, bet arī dažādu orientāciju un rasu heteroseksuāli cilvēki.
Mūsdienās drag queen subkultūra ir daudz vairāk nekā tikai vīrieši, kas pārģērbjas par sievietēm vai aizstāv LGBTQ+ tiesības. Drag ir kļuvis arī par daudzpusīgu mākslas formu, kas prasa dažādas prasmes. Drag queens stundām ilgi pilnveido grimu, deju kustības un rada elpu aizraujošus kostīmus. Viņu priekšnesumos ir daudz dažādu elementu - komēdija, drāma, sociālās problēmas, risinājumu meklēšana utt.