LV
RU
Vārdu “mīlestība” mēs katram cilvēkam sakām atšķirīgi. Mēs to sakām ar cieņu pret vecākiem, ar aizrautību pret jaunu simpātiju, ar siltumu, lojalitāti un tā tālāk pret ilgtermiņa partneri. Psihologi to skaidro ar dažādu mīlestības formu pastāvēšanu. Tās atšķiras ne tikai pēc intensitātes, bet arī pēc ilguma. Tāpēc šodien mēs runāsim par to, kura mīlestības forma ilgst visilgāk un kurai ir lemts ātri izgaist?
Cik daudz ir mīlestības formu?
Psihologi mīlestību dēvē par īpašu sajūtu, kas dažkārt liek mums rīkoties pavisam citādi, nekā mums raksturīgi. Piemēram, pat visracionālākie, saprātīgākie un pārdomātākie cilvēki, iemīloties, var sākt uzvesties kā mazi bērni un pieņemt impulsīvus lēmumus. Tomēr ne visus cilvēkus mīlestība ietekmē vienādi, un eksperti to skaidro ar atšķirīgajām mīlestības formām, ko mēs savā dzīvē piedzīvojam. Psihologi identificē septiņus veidus.
Lai gan mīlestība ir jūtas un var šķist, ka tās nav iespējams zinātniski izskaidrot vai izpētīt, psihologi, izmantojot socioloģiju un cilvēka uzvedības pētījumus, ir izstrādājuši mīlestības trīsstūrveida teoriju. Tā aptver ne tikai septiņas mīlestības formas, bet arī trīs svarīgus mīlestības aspektus: kaisli, emocionālo tuvību un uzticību. Atkarībā no tā, kurus mīlestības aspektus jūs izjūtat, ir iespējams noteikt, kāda ir tās forma.
Šie eksperti intimitāti raksturo kā sajūtu, kas liek mums justies saistītiem ar kādu, ar kuru mums ir siltas attiecības. Savukārt kaisle mūs ved uz romantiskām attiecībām, fizisku intimitāti un seksuālām attiecībām. Viņi apgalvo, ka saistības var būt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa - un tieši saistību raksturs var noteikt attiecību ilgumu.
Mīlestība pret ģimeni
Šī mīlestības forma ir pirmā, ko mēs piedzīvojam savā dzīvē. Tā tiek klasificēta kā “līdzjūtības” mīlestības forma, kas nozīmē, ka tai raksturīga dziļa emocionāla tuvība, empātija, spēcīga platoniska saikne ar otru personu, uzticība un ziedošanās otram cilvēkam. Tiesa, šo mīlestību mēs varam izjust ne tikai pret ģimenes locekļiem, bet arī pret cilvēkiem, ar kuriem esam pavadījuši visu bērnību un ar kuriem, kā uzskata psihologi, jūtamies vistuvāk. Šī mīlestība var saglabāties visu mūžu. Šim mīlestības veidam nav nepieciešama kaisle, lai tā sāktos vai turpinātos, un tieši tas to atšķir no daudziem citiem mīlestības veidiem.
Draudzīga mīlestība
Mīlestība, ko mēs izjūtam pret saviem draugiem, arī tiek dēvēta par “līdzjūtīgu” mīlestību. Ja draudzība ir ilgstoša un stipra, cilvēki viens pret otru izjūt spēcīgas jūtas, pat ja tās ir platoniskas. Šim mīlestības veidam ir raksturīga spēcīga cieņas izjūta, lojalitāte pret otru cilvēku un, protams, uzticēšanās. Daži eksperti norāda, ka šī mīlestības forma var būt tikpat spēcīga kā romantiskās attiecībās. Tāpēc, pēc psihologu domām, drauga zaudējums var būt tikpat sāpīgs kā šķiršanās no otrās pusītes.
Tāpēc eksperti apgalvo, ka, ja abas puses ciena un novērtē savu draudzību, tā var saglabāties ilgu laiku, ja ne visu mūžu.
Iemīlēšanās
Šis mīlestības veids rodas pašā attiecību sākumā. Iemīlēšanās visbiežāk tiek definēta kā jūtas, ko izjūt pavisam svaigās romantiskās attiecībās. Šajā attiecību posmā iemīlēšanās bieži tiek sajaukta ar patiesu mīlestību, lai gan patiesas jūtas vēl tikai uzliesmo. Šim mīlestības veidam pieder arī “mīlestība no pirmā acu skatiena”, kad cilvēki pēkšņo pārņemošo jūtu dēļ it kā noslīkst viens otrā. Iemīlēšanos jeb mīlestību no pirmā acu skatiena var pavadīt arī iemīlēšanās “simptomi”, kas bieži tiek rādīti romantiskās filmās, piemēram, apetītes trūkums, koncentrēšanās traucējumi vai pat neatlaidīga seksuāla uzbudinātība.
Iemīlēšanās stadijā cilvēki ir it kā pa mākoņiem, neapzinoties, ka viņiem ar jauno otro pusīti nav nekādu kopīgu interešu vai ka viņi nav saderīgi. Tomēr, tā kā jūtas ir aptumšojušas prātu, viņi bieži vien to ignorē. Iemīlēšanās posmā cilvēki reti runā par nopietnām lietām, savām patiesajām interesēm vai vērtībām. Tāpēc, protams, ja netiek pieliktas pūles, lai cilvēku iepazītu tuvāk, lai atrastu kopīgas intereses, iemīlēšanās var ātri izzust. Tomēr psihologi norāda, ka, pieliktot pietiekami daudz pūļu, iemīlēšanās var pāraugt patiesā un ilgstošā mīlestībā.
Tukša mīlestība
Psihologi apgalvo, ka šī mīlestības forma rodas ilgstošās attiecībās, kad cilvēki ir kopā jau vairākus gadu desmitus. To raksturo koncentrēšanās uz saistībām - finansēm, bērnu audzināšanu vai citām līdzīgām lietām. Jūtas, kaisle vai intimitāte kļūst pilnīgi nebūtiskas.
Cilvēki paliek kopā tieši tāpēc, ka ir uzticīgi viens otram vai tam, kas viņus saista, piemēram, viņi nevēlas traumēt savus bērnus ar šķiršanos, finansiālās saites viņiem to neļauj utt. Lai turpinātu kopt attiecības, vairāk uzmanības būtu jāpievērš saiknes, intimitātes atjaunošanai, pretējā gadījumā tās nevienu no pusēm nepadarīs laimīgu vai arī galu galā tik un tā izjuks.
Maniakāla mīlestība
Daži cilvēki to nemaz neuzskata par mīlestību - kad viens cilvēks kļūst apsēsts ar otru, tās vairs nav patiesas jūtas. Tomēr psihologi tam nepiekrīt un klasificē maniakālo mīlestību kā mīlestības paveidu. Terminu “maniakāla mīlestība” lieto, lai aprakstītu toksiskas vai disfunkcionālas attiecības. Maniakālas - pazīstamas arī kā uzmācīgas - mīlestības rezultātā viena no pusēm parasti cieš no emocionālas, psiholoģiskas, fiziskas vai cita veida vardarbības. Bieži vien cilvēki, kuri piedzīvo šādu mīlestības formu, nevar pat aizmigt, jo ir apsēsti ar otru cilvēku - tiklīdz viņi nokļūst gultā, viņu domas ir saistītas ar otru cilvēku un viņu attiecībām.
Bieži vien šīs attiecības pavada līdzatkarība, kad viena persona jūtas atkarīga no otras un tādējādi ieslīgst attiecībās. Šāda mīlestība var ilgt ļoti ilgi, īpaši, ja persona nespēj atbrīvoties no partnera manipulācijām, taču psihologi iesaka sekot līdzi neveselīgas dinamikas pazīmēm, nevis tās ignorēt.
Kaislīga mīlestība
Šim mīlestības veidam raksturīga liela kaislība un savstarpēja pievilkšanās. Cilvēki, kuri ir kaislīgi iemīlējušies, var justies tā, it kā būtu apreibuši no savām jūtām un emocijām - īpaši attiecību sākumā. Tas padara cilvēkus pilnīgi nešķiramus, un šķiet, ka viņi nespēj novērsties viens no otra. Taču seksuālā pievilcība, kaisle un iekāre vien nevar būt par pamatu ilgstošām un stiprām attiecībām - lai gan pašā sākumā tās var palīdzēt veidot stabilu un stingru pamatu.
Pēc ekspertu domām, šī mīlestība var beigties divējādi. Ja cilvēki ne tikai bauda viens otra kompāniju un miesas priekus, bet arī cenšas viens otru labāk iepazīt un veidot spēcīgu emocionālo saikni, kaisle var pārtapt ilgstošā, patiesā mīlestībā, kas palīdzēs izkopt attiecības, kas ilgs gadu desmitiem. Tomēr, ja jūs vienkārši ļausieties kaislei, tā paliks tikai erotisks piedzīvojums, un mīlestība ātri izgaisīs.
Perfekta mīlestība
Tā to dēvē psihologi, jo tā ir vienīgā romantiskās mīlestības forma, kas, pēc viņu domām, patiesi ilgst visu mūžu. Uz šāda veida mīlestību vajadzētu tiekties ikvienam pārim, ja vēlas, lai viņu attiecības uzplaukst arī pēc tam, kad sākotnējā aizraušanās būs izgaisusi. Eksperti norāda, ka cilvēki, kuri piedzīvo šāda veida mīlestību, nespēj iedomāties sevi ar kādu citu cilvēku un ir vislaimīgākie, kad ir mīlošās ilgtermiņa attiecībās ar savu partneri. Šāda veida mīlestībai netrūkst intimitātes - cilvēki bauda kvalitatīvu seksu ar savu mīļoto gadu desmitiem un izjūt pilnīgu apmierinātību.
Tā kā cilvēki, kuri piedzīvo perfektu mīlestību, jūtas emocionāli un intīmi tuvi savai otrajai pusītei un ir dziļi uzticīgi, viņiem ir viegli kopā pārvarēt pat visgrūtākos pārbaudījumus. Psihologi norāda, ka šādi cilvēki parasti ir labākie draugi, kuri ne tikai mīl viens otru, bet arī izjūt viens pret otru tādu pašu fizisku pievilcību kā pirmajā dienā. Tomēr, pēc psihologu domām, šāda veida mīlestība nav pašsaprotama - pie tās ir daudz jāstrādā. Viņi apgalvo, ka perfektu mīlestību var sasniegt tikai ar atklātu komunikāciju, pilnīgu un abpusēju uzticēšanos un nodošanos savam partnerim.